Vai varat sniegt pierādījumus par GUDRĪBAS RELIĢIJAS ezotērismu?09.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Labākais pierādījums, ko varat iegūt, ir tas, ka katrs senais reliģiskais vai drīzāk filozofiskais kults sastāvēja no ezotēriskas vai slepenas mācības un eksotēriskas pielūgsmes (paredzēta plašai sabiedrībai). Turklāt ir labi zināms, ka seno cilvēku noslēpumi starp visām tautām ietvēra “lielos” (slepenos) un “mazos” (publiskos) – piemēram, slavenajos Grieķijas svētkos, ko sauc par Elevsinski. Sākot ar Ēģiptes Samofrakija hierofantiem un senās Indijas iesvētītajiem brahminiem un beidzot ar vēlākajiem ebreju rabīniem, visi, baidoties no profanācijas, slēpa savu patieso, iekšējo pārliecību.

Ebreju rabīni savas publiskās reliģiskās mācības sauca par merkaba (ārējais ķermenis), “transportlīdzeklis” vai apvalks, kas satur apslēpto dvēseli, viņu augstākās slepenās zināšanas. Nevienā no senajām tautām nebija īsto filozofisko noslēpumu, ko priesteri jebkad darīja zināmu masām, kurām bija paredzēts tikai ārējais apvalks. Ziemeļu budismam bija “lielie” un “mazākie” transportlīdzekļi, kas pazīstami kā mahajana, ezotēriskā un hinajana, eksotēriskā skolas. Un nevar viņus vainot par tādu slepenību – vai tu savu aitu ganāmpulku barotu ar disertācijām par botāniku, nevis zāli? Pitagors sauca savu gnosis par “zināšanām par lietām, kas ir” vai η γνωσιζ των οντων un nodeva šīs zināšanas tikai saviem mācekļiem, kas bija apsolījušies – tiem, kuri varēja sagremot šādu garīgo pārtiku un justies apmierināti; un viņš paņēma no viņiem klusēšanas un slepenības solījumu.

Okultie alfabēti un slepenie kodi ir cēlušies no senās ēģiptiešu hierātiskās rakstības, kuras noslēpumu senatnē zināja tikai hierogrammieši, iesvētītie ēģiptiešu priesteri. Amonijs Saks, kā saka viņa biogrāfi, saistīja savus mācekļus ar zvērestu nevienam neizpaust savas augstākās mācības, izslēdzot tikai tos, kuri jau bija apmācīti sagatavošanās zināšanās un bija arī saistīti ar zvērestu. Visbeidzot, vai mēs to pašu neatrodam pat agrīnajā kristietībā, gnostiķu vidū un paša Kristus mācībās? Vai viņš nerunāja masām līdzībās, kurām bija divkārša nozīme un slēptās nozīmes skaidroja tikai saviem mācekļiem? “Jums,” viņš saka, “ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem, kas atrodas ārpusē, viss notiek līdzībās” (Mark, IV, 11). “Jūdejas un Karmela esēņi līdzīgi sadalīja savus piekritējus iesācējos, brāļos un perfektos jeb iesvētītos” (Eklektiskā filozofija). To piemērus var atrast katrā valstī.”