Sociālajā nodrošināšanā

1. Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir mājokļi.

2. Pašvaldības attīsta dzīvojamo fondu izīrēšanai par ļoti zemām cenām tiem, kam tas nepieciešams.

3. Visiem darba spējīgiem cilvēkiem ir darbs.

4. Ar valsts atbalstu tiek radīti un uzturēti sociālie uzņēmumi, kas sagatavo darba tirgum cilvēkus, kuri nevar atrast darbu, vai nodarbina tos, kurus citi darba devēji nevēlas ņemt darbā.

5. Sociālie uzņēmumi sadarbojas ar komercsabiedrībām, veicot mazkvalificētus darbus, ko komercsabiedrībai, pašvaldībām un valsts iestādēm nav izdevīgi veikt saviem spēkiem.

6. Visi vecie un slimie Latvijas iedzīvotāji tiek sociāli nodrošināti, apmaksājot viņu vajadzības.

7. Darba spējīgiem cilvēkiem, kas nevēlas strādāt vai nespēj atrast sev piemērotu nodarbošanos, tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar citu vidi, kur viņiem būtu iespēja īstenot savu radošo potenciālu, strādājot sociālā uzņēmumā vai dzīvojot kopienā.

8. Trūkumcietējiem pabalsti netiek maksāti naudā, bet tiek apmaksātas konkrētas viņu vajadzības, piemēram, sociālā dzīvokļa komunālie maksājumi, pārtika, apģērbs, medikamenti u.tml.

9. Darba spējīgie cilvēki, kas zaudējuši darbu, tiek nodrošināti ar darbu sociālajā uzņēmumā līdz brīdim, kad viņi atrod sev labāku darbu.

10. Darba spējīgiem pensionāriem tiek piedāvāta iespēja strādāt sociālajos uzņēmumos, kur viņiem ir iespēja dalīties savās zināšanās un pieredzē, kā arī aktīvi iesaistīties sociālajā dzīvē.

11. Sociālās sfēras darbinieki pārzina dievišķos likumus un kā to neievērošana spēj negatīvi ietekmēt cilvēka dzīvi.

12. Sociālie darbinieki izglīto cilvēkus, kas nonākuši dzīves grūtībās, kā tās pārvarēt, dzīvojot pēc sirdsapziņas un paplašinot savu apziņu.