Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Labākais pierādījums, ko varat iegūt, ir tas, ka katrs senais reliģiskais vai drīzāk filozofiskais kults sastāvēja no ezotēriskas vai slepenas mācības un eksotēriskas pielūgsmes (paredzēta plašai sabiedrībai). Turklāt ir labi zināms, ka seno cilvēku noslēpumi starp visām tautām ietvēra “lielos” (slepenos) un “mazos” (publiskos) – piemēram, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: Gudrības Reliģija saglabājās starp katras valsts iniciatoriem; starp pamatīgajiem Patiesības meklētājiem – viņu mācekļiem; un tajās pasaules daļās, kur šādas zināšanas vienmēr ir bijušas visvairāk novērtētas un attīstītas: Indijā, Vidusāzijā un Persijā.
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “GUDRĪBAS RELIĢIJA vienmēr ir bijusi viena, un, būdama cilvēka iespējamo zināšanu pēdējais vārds, tā ir rūpīgi saglabāta. Tā pastāvēja gadsimtiem pirms Aleksandrijas teosofiem, ir dzīvojusi līdz mūsdienu laikmetam un pārdzīvos jebkuru citu reliģiju un filozofiju.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Bet ne Buda, ne Pitagors, ne Konfūcijs, ne Orfejs, ne Sokrāts, ne pat Jēzus neatstāja nekādus rakstus. Tomēr lielākā daļa no viņiem ir vēsturiskas personas un viņu mācības ir saglabājušās. Amonija mācekļi (starp kuriem bija Origens un Irenejs) rakstīja traktātus un skaidroja viņa ētiku. Un tie […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nemaz. Viņa izcelsme bija kristīga, bet viņš pats nekad nepieņēma baznīcas kristietību. Kā saka tas pats autors: “Viņam bija tikai jāsniedz norādījumi saskaņā ar senajiem Hermes mācības pīlāriem, kurus Platons un Pitagors bija zinājuši jau iepriekš un uz kuriem viņi bija balstījuši savu filozofiju. Atrodot to […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Gandrīz neskaitāmi pazīstami autori. Mosheims, viens no viņiem, saka: “Amonijs mācīja, ka tautas reliģija iet roku rokā ar filozofiju un kopā ar to piedzīvoja likteni, ka to pakāpeniski izkropļoja un aptumšoja vienkārša cilvēka iedomība, aizspriedumi un meli; ka tādēļ tai ir jāatjauno sākotnējā tīrība, noņemot šos […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tagad atkal darām to, ko cenšamies darīt. Neoplatonisti bija liela grupa un piederēja dažādām reliģiskajām filozofijām: [1] Tāpat arī mūsu teosofi. Tajos laikos ebrejs Aristobulus apgalvoja, ka Aristoteļa ētika pārstāv Mozus likuma ezotēriskās mācības; Filons Jūdejs mēģināja saskaņot Pentateuhu ar pitagoriešu un platonisko filozofiju; un Jāzeps […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Viņu salīdzinošā izpēte un analīze. “Gudrības Reliģija” senos laikos bija vienota, un sākotnējās reliģiskās filosofijas identitāti pierāda identiskas doktrīnas, kas iesvētītajiem tika nodotas noslēpumu laikā, kas kādreiz bija visur plaši izplatīta institūcija. “Visi senie kulti norāda uz vienas teosofijas esamību, kas bija pirms tiem. Atslēgai, kas […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Pirmkārt, iedvesmot mācekļiem un visiem “patiesības cienītājiem” dažas lielas morāles patiesības. No šejienes Teosofijas biedrības pieņemtais moto: “Nav reliģijas augstākas par patiesību” [2]. Eklektiskās teosofijas skolas dibinātāju galvenais mērķis bija viens no trim viņu mūsdienu sekotāju Teosofijas biedrības mērķiem, proti, samierināt visas reliģijas, sektas un tautas […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofijas vārds nāca pie mums no Aleksandrijas filozofiem, kurus sauca par “patiesības mīļotājiem”, filaletiešiem, no φιλ – “mīlošs”, un αληθεια – “patiesība”. Vārds “teosofija” datēts ar mūsu ēras 3. gadsimtu, un to ieviesa Amonij Sakas un viņa mācekļi [1], kas nodibināja eklektisko teosofisko sistēmu. [1] – […]