“Matilde” – sabiedrības tikumības problēma!19.08.2017
“Matilde” – sabiedrības tikumības problēma!
T. Mikušinas videouzruna
Videouzrunas teksts latviešu valodā
Dārgie draugi!
Šodien man gribētos vēlreiz atgriezties pie filmas “Matilde” un parunāt par tādu jautājumu kā tikumība, t. i., man šķiet, ka problēma , kas radusies filmas “Matilde” sakarā, pirmām kārtām ir morāli tikumiska un ētiska problēma, jo visas pārējās ir it kā sekundāras problēmas. Es nepiekrītu arī tam, ka jautājums, kā imperators Nikolajs II ir parādīts šajā filmā, un tie apmelojumi, kas par viņa tēlu ir šajā filmā, vispirms attiektos uz pareizticīgajiem kristiešiem un nekādi neattiektos uz visiem pārējiem iedzīvotāju slāņiem Krievijā. Es uzskatu, ka šī ir vispārīgāka problēma, kas attiecas ne tikai uz tiem cilvēkiem, kas pieder pie citām ticībām un pat ateistiem, bet arī uz cilvēkiem, kas dzīvo ne tikai Krievijā, bet arī citās pasaules valstīs. Lielos vilcienos ņemot, ja mēs aplūkojam sabiedrību mūsu apkārtnē, tad to var iedalīt divos principiāli atšķirīgos cilvēku tipos: vieni ir tie, kas savā dzīvē ņem vērā sirdsapziņas vadību, un otri, kam, var teikt, nav sirdsapziņas; tie ir cilvēki, kam “nauda nesmird”, un tālab, lai iegūtu amatus, naudu vai kaut kādas privilēģijas, viņi ir spējīgi pastrādāt jebkuru neģēlību un, kā mēdz teikt, gatavi pārdot pat savu māti.
Šie cilvēki, kam nav sirdsapziņas, nekad nespēj saprast tos cilvēkus, kuriem ir sirdsapziņa. Tie cilvēki, kas uzņēma šo filmu “Matilde”, kas bija tās pasūtītāji, režisors, aktieri, tie, kas finansēja šo filmu, kas deva atļauju to demonstrēt, visi šie cilvēki rīkojās pēc kaut kādām savām personīgām, merkantilām interesēm, bet tādu jēdzienu kā sirdsapziņa viņi gluži vienkārši nespēj saprast tāpēc, ka viņiem nav sirdsapziņas. Bet tiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa, viņiem nav katrā ziņā jāpieder pie kādas konkrētas ticības. Mēs nevaram teikt, ka pareizticīgajiem visiem ir sirdsapziņa, bet kādu citu ticību piederīgajiem nav sirdsapziņas. Mūsdienu pasaulē viss ir tā sajaucies, ka vienā un tajā pašā ticībā, un pat vienā un tajā pašā klosterī kādiem cilvēkiem ir sirdsapziņa, un kādiem citiem tās nav. Vienā un tajā pašā ministrijā kādiem cilvēkiem ir sirdsapziņa, un kādiem citiem nav sirdsapziņas. Katrā sabiedrības sociālajā slānī ir cilvēki, kam ir sirdsapziņa, un ir cilvēki, kuriem tās nav.
Filma “Matilde” ir savā ziņā tāds kā lakmusa papīrs mūsu sabiedrībai: vai sabiedrība ir spējīga reaģēt uz bezkaunīgiem meliem, kas parādīti tajā filmā. Lieta tāda, ka ne tikai pareizticībā, bet visās patiesajās reliģijās pastāv morāli tikumiskie principi, ko ticīgie ievēro. Viens no šiem principiem ir, ka nedrīkst melot, nedrīkst dot nepatiesu liecību. Tas, ko mēs redzam šajā filmā, ir mēģinājums parādīt imperatoru Nikolaju II kā pilnīgi netikumīgu cilvēku, kas nejūt nekādu atbildību par savu uzvedību, bet tas pilnīgi neatbilst nekādiem vēsturiskajiem faktiem, kā mēs zinām no vēstures. Kaut kad sen, pirms 100 gadiem mēs redzējām tieši tādu pašu melu kampaņu, kas bija vērsta pret imperatrisi. Runāja, ka viņai ir intīmas attiecības ar Rasputinu, un tas tika daudzkārt un visādi pasniegts liberālajā presē, un vienkāršā tauta noticēja, ka tie, kas valda Krievijā, ir morāli netīri cilvēki. Tagad pagājuši 100 gadi, mēs redzam nākamo izdomāto stāstu par valdnieka sakariem ar balerīnu, un atkal vienkāršie cilvēki, kas nav iedziļinājušies vēsturiskajā izpētē, kam nav vēsturisko zināšanu, viņi atkal notic tam, ko viņiem pasniedz kinematogrāfs.
Kāda ir izeja šādā situācijā? Mēs zinām, ka neko nevar izdarīt, ja cilvēkiem ir stingra ticība Dievam, ja viņiem ir iekšējie morāli tikumiskie orientieri, ko nekas nevar sašūpot, – nekāda uzpirkšana, nekāda nauda un ja tādu cilvēku ir pietiekami daudz, tad pret šādiem cilvēkiem nav iespējams izmantot nekādus melus, nekādu apmelošanu, absolūti neko.
Tātad mūsu uzdevums nav dalīt cilvēkus pareizticīgajos un citu ticību cilvēkos, krievu cilvēkos un citu tautību piederīgajos. Mūsu uzdevums ir apvienoties – visiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa, un vienkārši – uz šī iekšējās ticības pamata ar gara spēku stāvēt pretī šai filmai. Jo pretējie spēki ir ļoti spēcīgi apvienoti, un mēs zinām starptautiskās korporācijas, kas ir apvienotas ne pēc reliģiskā principa, ne pēc tautības piederības principa, tās ir apvienotas pēc iedzīvošanās principa. Tā ir viņu ideoloģija – zelta teļa pielūgšana. Tātad lai stāvētu pretī šai patērētāju sabiedrības ideoloģijai, ir nepieciešams tāpat apvienoties tiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa. Te vairs nav pat runa par tiem cilvēkiem un tautām, kas dzīvo Krievijas teritorijā, jo mēs visi dzīvojam uz planētas Zeme, un planēta Zeme ir vienots organisms. Kad cilvēkam sāp sirds vai aknas, vai nieres, vai pat pirksts, viss organisms jūtas slims. Tāpēc cilvēki, kas dzīvo citās valstīs un kam ir sirdsapziņa, viņi nevar teikt, ka uz viņiem tas neattiecas, ka tas ir krievu cars un viņš dzīvoja pirms 100 gadiem, mums ir cita valsts un cita vēsture. Tā nav taisnība. Vajag aizstāvēt katru svēto, katru cilvēku, kas tiek apmelots pilnīgi nepelnīti, aizstāvēt viņa labo vārdu nepieciešams visiem kopā.
Tatjana Mikušina
Tulkoja Lauma Ērgle
Pierakstīties jaunumiem
sending...
