Mana pieredze par darbu Vispārības Labumam10.05.2017

2016.gada 24.decembra rītā pamodos ar ļoti skaidru domu kas ir jādara, lai sabiedrība Latvijā kļūtu labāka. Ar prātu es sapratu, ka biju ietekmējusies no iepriekšējā dienā lasītiem Gaismas Skolotāju vēstījumiem, bet atšķirība bija tā, ka skaidri zināju secību kas un kā ir jādara. Iepriekšējā dienā man tādas skaidrības nebija.

Es sapratu, ka ir jāizveido Biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”, un ka tai ir jāsagatavo jauns redzējums visās valstij būtiskās jomās, dodot iespēju valsts ierēdņiem, politiķiem un sabiedrībai paskatīties uz dzīvi ar citām acīm, veicinot sabiedrību domāt par garīgumu, vērtībām un intelekta attīstību. Interesants bija fakts, ka man nebija jādomā biedrības nosaukums, to man Skolotāji pateica priekšā.

Prāts man teica: “Tu jau tā esi tik noslogota, vai tu spēsi visus darbus savienot? Kā tu nopelnīsi savu dienišķo maizi, ja tik daudz strādāsi bez maksas?”

Savukārt sirds teica: “Ja tu nesāksi pildīt Skolotāju doto uzdevumu, tad tu uzņemsies sliktu karmu. Atgriežoties Smalkajā plānā tu nevarēsi teikt, ka tev nebija laika un naudas. Tev ir viss, lai tu vari pildīt Skolotāju doto uzdevumu.”

Tā es paklausot savu sirdi sāku darboties. Uzrunāju cilvēkus, lai saprastu vai savā idejā nebūšu viena pati. Daži atsaucās, daži neatsaucās, tomēr idejas īstenošana turpinājās līdz 2017.gada 18.februārī sasaucu Biedrības “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” dibināšanas kopsapulci.

Ir pagājuši gandrīz 3 mēneši, bet sajūta tāda, ka esam strādājuši jau ļoti ilgi. Pavērojot sevi, manī ir milzīga tiekšanās iet uz priekšu. Mani nebiedē neveiksmes, citu cilvēku izsmiekls vai nievājošā attieksme. Es jūtu sevī spēku iet uz priekšu un paļauties uz Augstākajiem Spēkiem, ka Viņi nāks palīgā, kad tas būs nepieciešams. Vislielākais apbrīns man ir par darba spējām. Kad strādāju Vispārības Labumam, manī ir milzīgas darba spējas un ātrums. Es spēju izdarīt darbus tik ātri, ka pati nespēju noticēt, ka tas ir iespējams. Mana pieredze pierāda Mācībā teikto, ka tiekšanās ir uguns, kas ir ļoti spēcīga enerģija. Pat mans vīrs mani nosauca par ātrvilcienu, kuru nav iespējams apturēt.

Esmu sapratusi, ka man palīdz TIEKŠANĀS. Citiem vārdiem sakot, es domāju ko vēl varētu izdarīt un kā to izdarīt, lai sasniegtu mērķi. Jā, es patiešām esmu mērķtiecīga, tas man ir ielikts šūpulī, bet ar mērķa izvirzīšanu vien ir par maz, uz to ir jātiecas. Es sapratu, ka manas priekšrocības ir tās, ka es tiešām tiecos uz priekšu konkrēta mērķa virzienā. Simboliski man ienāca prātā vieglatlētikas sacensības, kad finišā ar ķermeni tiecies uz priekšu, lai ātrāk sasniegtu finiša lentu (man šī izjūta ir pazīstama, jo bērnībā trenējos vieglatlētikā).

Visus šos mēnešus man sirdī ir tāda patīkama sajūta. Mācībā ir teikts, ja tu dari kaut ko, ko Augstākie spēki no tevis gaida jeb pildi savu misiju, tev sirdī būs patīkama sajūta. Šo sajūtu varētu saukt par laimes izjūtu. Jā, tiešām tu jūties laimīgs, ka vari Kalpot Vispārības Labumam, ka tev ir uzticēti konkrēti uzdevumi un tev nevienam nav jāprasa, kas ir tavs uzdevums, jo tev viss ir skaidrs, tikai jādarbojas…

Autore: Elvita Rudzāte