Kāpēc miegā staigātāji spēj vairāk nekā nomodā?14.07.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Mēs apliecinām, ka cilvēkā esošā dievišķā dzirksts, būdama vienota un būtībā identiska Universālajam Garam, mūsu “garīgajam Es”, ir praktiski visuzinoša, bet nespēj izpaust savas zināšanas matērijas šķēršļu dēļ. Jo vairāk no šiem šķēršļiem tiks noņemts, tas ir, jo vairāk tiek bloķēta paša fiziskā ķermeņa patstāvīgā darbība un apziņa, kā dziļā miegā, transā vai slimībā, jo pilnīgāk iekšējais Es varēs izpausties šajā plānā. Šeit ir mūsu skaidrojums par tām patiesi pārsteidzošajām augstākās pakāpes parādībām, kurās izpaužas neapšaubāma inteliģence un zināšanas. Kas attiecas uz zemākas kārtas parādībām, piemēram, fiziskām parādībām un vairuma “garu” ikdienišķām saziņām, tad pat svarīgāko punktu izskaidrošanai būtu nepieciešams vairāk vietas un laika, nekā tām tagad var veltīt. Mums nav vairāk vēlmes iejaukties spiritistu ticībā kā jebkurā citā. Lai pierādīšanas pienākums gulstas uz tiem, kas tic “gariem”. Joprojām būdami pārliecināti, ka augstākā tipa parādības rodas bezķermeņu garu dēļ, spiritistu vadītāji un visgudrākie un izglītotākie no viņiem jau atzīst, ka ne visas parādības ir garu radītas. Pamazām viņi atzīs visu patiesību; bet pagaidām mums nav ne tiesību, ne vēlēšanās uzspiest viņiem savus uzskatus. Tomēr tīri psihisku un garīgu izpausmju gadījumos mēs ticam savstarpējas komunikācijas iespējai starp dzīva cilvēka garu un indivīdu gariem, kuri atrodas ārpus iemiesojuma.[1]

Skaidrojums:

[1] – Mēs paziņojam, ka šādos gadījumos nevis mirušo gari nolaižas uz zemes, bet gan dzīvo gari, kas paceļas uz tīrām garīgām dvēselēm. Patiesībā tā nav pacelšanās vai nolaišanās, bet gan medija stāvokļa maiņa. Viņa ķermenis kļūst paralizēts, nonāk transā, un viņa garīgais es atbrīvojas no savām važām un nonāk tajā pašā apziņas plānā ar bezķermeņu gariem. Tāpēc, ja starp diviem cilvēkiem ir garīga pievilcība, viņi var sazināties, kā tas bieži notiek sapņos. Atšķirība starp mediumistisko un nejūtīgo dabu ir šāda: atbrīvotajam medija garam ir spēja un spēja transā ietekmēt fiziskā ķermeņa pasīvos orgānus, lai liktu tiem rīkoties, runāt un rakstīt pēc viņa gribas. Viņa Es kā atbalss var atkārtot un cilvēku valodā izteikt bezķermeņa būtnes domas un idejas, kā arī savas. Bet pārāk pozitīva cilvēka nejūtīgais vai nejūtīgais organisms nevar tikt pakļauts šādai ietekmei. Tāpēc, lai gan diez vai ir cilvēks, kura Es fiziskā ķermeņa miega laikā nesazinātos tik brīvi, tomēr fiziskās čaulas un smadzeņu pozitivitātes un nejutīguma dēļ šādi cilvēki pēc pamošanās vai nu neatceras to, vai arī ir ļoti neskaidri atceras.”