Kāda ir teosofijas vārda izcelsme?31.05.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofijas vārds nāca pie mums no Aleksandrijas filozofiem, kurus sauca par “patiesības mīļotājiem”, filaletiešiem, no φιλ – “mīlošs”, un αληθεια – “patiesība”. Vārds “teosofija” datēts ar mūsu ēras 3. gadsimtu, un to ieviesa Amonij Sakas un viņa mācekļi [1], kas nodibināja eklektisko teosofisko sistēmu.

[1] – To sauc arī par analoģijām. Kā profesors A. Vilders (F. T. S.) paskaidroja savā “Eklektiskajā filozofijā”, tos tā sauca no visu svēto leģendu un stāstu, mītu un noslēpumu interpretācijas prakses pēc analoģijas un korespondences principa, tāpēc notikumi, par kuriem tika stāstīts kā notikušiem ārējā pasaulē, tika uzskatīti par cilvēka dvēseles darbību un pārdzīvojumu izpausmēm. Viņus sauca arī par neoplatonistiem. Lai gan teosofija jeb eklektiskā teosofiskā sistēma parasti tiek datēta ar trešo gadsimtu, tomēr, ja var ticēt Diogenam Lāertietim, tās avots ir ievērojami senāks, jo viņš šo sistēmu attiecināja uz ēģiptiešu priesteri Pot-Amunu, kurš dzīvoja Ptolemaju dinastijas agrīnajā periodā. Tas pats autors stāsta, ka vārds ir koptu un apzīmē to, kas ir veltīts Amunam, gudrības dievam. Teosofija ir Brahma-vidya, dievišķo zināšanu ekvivalents.