Ja teosofija atspoguļo patiesību tādu, kāda tā ir, kāpēc tā sastopas ar tādu pretestību, nevis vispārēji pieņemtu?23.07.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Teosofs. Atkal daudzu dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens ir cilvēku naids pret “inovācijām”, kā viņi to sauc. Egoisms būtībā ir konservatīvs un nevar paciest, ka tas tiek traucēts. Tas dos priekšroku paklausīgiem, neprasīgiem meliem, nevis lielākajai patiesībai, ja pēdējais prasa kaut nelielu komforta upuri. Garīgās inerces spēks ir milzīgs, ja vien kaut kas nesola tūlītēju labumu un atlīdzību. Mūsu laikmets ir ārkārtīgi negarīgs un prozaisks. Tam pievieno teosofijas mācību nepazīstamo raksturu un doktrīnu sarežģīto raksturu, no kurām dažas ir tiešā pretrunā daudziem cilvēku aizspriedumiem, kurus veicina sektanti un kas ir iesakņojušies tautas pārliecības pašā kodolā. Ja tam pieskaitām personīgās pūles un augsto dzīves tīrību, kas tiek prasīta no tiem, kas gribētu kļūt par iekšējā apļa mācekļiem, un ļoti ierobežoto skaitu, kuri ir gatavi ievērot mūsu noteikumus, kas prasa pilnīgu nesavtību, kļūst skaidrs, kāpēc teosofija ir lemta tik lēnam progresam un tik grūtai augšupejai. Būtībā šī ir filozofija tikai tiem, kuri ir cietuši dzīves purvā un zaudējuši cerības kaut kā citādi no tā izkļūt. Turklāt katras ticības vai morāles sistēmas vēsture, kad tā pirmo reizi tika iestādīta nepazīstamā augsnē, liecina, ka tās pirmie dzinumi saskārās ar visiem šķēršļiem, ko varēja radīt tumsonība un egoisms. Patiešām, “novatora vainags ir ērkšķu vainags!” Veco, kukaiņu saēsto ēku iznīcināšana nekad nav bez briesmām.”