Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofs. Pirmkārt, tam, kas ir patiess metafiziskajā līmenī, jābūt patiesam arī fiziskajā līmenī. Otrkārt, nav auglīgāka nesaskaņu un naida avota par reliģiskām nesaskaņām. Ja viena vai otra reliģija uzskata sevi par vienīgo absolūtās patiesības īpašnieku, ir tikai dabiski, ka tā uzskata savu tuvāko par pilnībā Maldu […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofs. Tieši tā. Tas ir tas, kas parāda materiālistisko sistēmu nepietiekamību un pierāda, ka mums, teosofiem, ir taisnība. Mūsu fiziskās izcelsmes identitāte neuzrunā mūsu augstākās un dziļākās jūtas. Matērija, kurai ir atņemta dvēsele un gars vai dievišķā būtība, nevar uzrunāt cilvēka sirdi. Bet dvēseles un gara, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofs. Šeit jūs maldāties. Šie uzskati ir tīri kristīgi, lai gan ne ebrejiski, un tāpēc jūsu Bībeles tautas labprātāk tos ignorē.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tādā pašā veidā, kāda ir atšķirība starp Kristus slepenajām mācībām, kuras sauca par “debesu valstības noslēpumiem”, un vēlākajiem baznīcas un sektu rituāliem un dogmatisko teoloģiju. “Buda” nozīmē apskaidrots ar bodhi jeb ieskatu, gudrību. Tas sakņojas un atgriežas ezotēriskajās mācībās, kuras Gautama nodeva tikai saviem izvēlētajiem Arhatiem.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Labākais pierādījums, ko varat iegūt, ir tas, ka katrs senais reliģiskais vai drīzāk filozofiskais kults sastāvēja no ezotēriskas vai slepenas mācības un eksotēriskas pielūgsmes (paredzēta plašai sabiedrībai). Turklāt ir labi zināms, ka seno cilvēku noslēpumi starp visām tautām ietvēra “lielos” (slepenos) un “mazos” (publiskos) – piemēram, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “GUDRĪBAS RELIĢIJA vienmēr ir bijusi viena, un, būdama cilvēka iespējamo zināšanu pēdējais vārds, tā ir rūpīgi saglabāta. Tā pastāvēja gadsimtiem pirms Aleksandrijas teosofiem, ir dzīvojusi līdz mūsdienu laikmetam un pārdzīvos jebkuru citu reliģiju un filozofiju.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nemaz. Viņa izcelsme bija kristīga, bet viņš pats nekad nepieņēma baznīcas kristietību. Kā saka tas pats autors: “Viņam bija tikai jāsniedz norādījumi saskaņā ar senajiem Hermes mācības pīlāriem, kurus Platons un Pitagors bija zinājuši jau iepriekš un uz kuriem viņi bija balstījuši savu filozofiju. Atrodot to […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Gandrīz neskaitāmi pazīstami autori. Mosheims, viens no viņiem, saka: “Amonijs mācīja, ka tautas reliģija iet roku rokā ar filozofiju un kopā ar to piedzīvoja likteni, ka to pakāpeniski izkropļoja un aptumšoja vienkārša cilvēka iedomība, aizspriedumi un meli; ka tādēļ tai ir jāatjauno sākotnējā tīrība, noņemot šos […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tagad atkal darām to, ko cenšamies darīt. Neoplatonisti bija liela grupa un piederēja dažādām reliģiskajām filozofijām: [1] Tāpat arī mūsu teosofi. Tajos laikos ebrejs Aristobulus apgalvoja, ka Aristoteļa ētika pārstāv Mozus likuma ezotēriskās mācības; Filons Jūdejs mēģināja saskaņot Pentateuhu ar pitagoriešu un platonisko filozofiju; un Jāzeps […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Viņu salīdzinošā izpēte un analīze. “Gudrības Reliģija” senos laikos bija vienota, un sākotnējās reliģiskās filosofijas identitāti pierāda identiskas doktrīnas, kas iesvētītajiem tika nodotas noslēpumu laikā, kas kādreiz bija visur plaši izplatīta institūcija. “Visi senie kulti norāda uz vienas teosofijas esamību, kas bija pirms tiem. Atslēgai, kas […]
sending...