Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tādā pašā veidā, kāda ir atšķirība starp Kristus slepenajām mācībām, kuras sauca par “debesu valstības noslēpumiem”, un vēlākajiem baznīcas un sektu rituāliem un dogmatisko teoloģiju. “Buda” nozīmē apskaidrots ar bodhi jeb ieskatu, gudrību. Tas sakņojas un atgriežas ezotēriskajās mācībās, kuras Gautama nodeva tikai saviem izvēlētajiem Arhatiem.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Labākais pierādījums, ko varat iegūt, ir tas, ka katrs senais reliģiskais vai drīzāk filozofiskais kults sastāvēja no ezotēriskas vai slepenas mācības un eksotēriskas pielūgsmes (paredzēta plašai sabiedrībai). Turklāt ir labi zināms, ka seno cilvēku noslēpumi starp visām tautām ietvēra “lielos” (slepenos) un “mazos” (publiskos) – piemēram, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “GUDRĪBAS RELIĢIJA vienmēr ir bijusi viena, un, būdama cilvēka iespējamo zināšanu pēdējais vārds, tā ir rūpīgi saglabāta. Tā pastāvēja gadsimtiem pirms Aleksandrijas teosofiem, ir dzīvojusi līdz mūsdienu laikmetam un pārdzīvos jebkuru citu reliģiju un filozofiju.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nemaz. Viņa izcelsme bija kristīga, bet viņš pats nekad nepieņēma baznīcas kristietību. Kā saka tas pats autors: “Viņam bija tikai jāsniedz norādījumi saskaņā ar senajiem Hermes mācības pīlāriem, kurus Platons un Pitagors bija zinājuši jau iepriekš un uz kuriem viņi bija balstījuši savu filozofiju. Atrodot to […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Gandrīz neskaitāmi pazīstami autori. Mosheims, viens no viņiem, saka: “Amonijs mācīja, ka tautas reliģija iet roku rokā ar filozofiju un kopā ar to piedzīvoja likteni, ka to pakāpeniski izkropļoja un aptumšoja vienkārša cilvēka iedomība, aizspriedumi un meli; ka tādēļ tai ir jāatjauno sākotnējā tīrība, noņemot šos […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tagad atkal darām to, ko cenšamies darīt. Neoplatonisti bija liela grupa un piederēja dažādām reliģiskajām filozofijām: [1] Tāpat arī mūsu teosofi. Tajos laikos ebrejs Aristobulus apgalvoja, ka Aristoteļa ētika pārstāv Mozus likuma ezotēriskās mācības; Filons Jūdejs mēģināja saskaņot Pentateuhu ar pitagoriešu un platonisko filozofiju; un Jāzeps […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Viņu salīdzinošā izpēte un analīze. “Gudrības Reliģija” senos laikos bija vienota, un sākotnējās reliģiskās filosofijas identitāti pierāda identiskas doktrīnas, kas iesvētītajiem tika nodotas noslēpumu laikā, kas kādreiz bija visur plaši izplatīta institūcija. “Visi senie kulti norāda uz vienas teosofijas esamību, kas bija pirms tiem. Atslēgai, kas […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofija ir “dievišķā gudrība”, θεοσοφια (teosofija) vai dievu gudrība, kā θεογονια (teogonija) ir dievu ģenealoģija. Vārds θεος grieķu valodā nozīmē “dievs”, viena no dievišķajām būtnēm, bet noteikti ne “Dievs” tādā nozīmē, kāda tam tiek piešķirta mūsdienās. Tāpēc tā nav “Dieva gudrība”, kā daži to tulko, bet […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nē. Teosofija ir Dievišķās zināšanas vai Dievišķā zinātne.”
Atbildi uz jautājumu – kā Kristus parādījās saviem mācekļiem? – izpratīsiet, lasot Anetes Eihmanes sastādīto grāmatu “Dzīvās Ētikas Mozaīka” 16.grāmatas “Planētas likteņi. Cilvēce, tautas karma” 11.nodaļu “Nākotnes Gaisma”, kas cilvēcei dots caur Lielās Gaismas Brālības Sūtņiem Helēnu un Nikolaju Rērihiem. DZĪVĀS ĒTIKAS MOZAĪKA_16.daļa_Planētas likteņi. Cilvēce, tautas karma_11.nodaļa_Nākotnes Gaisma_1.d. DZĪVĀS ĒTIKAS MOZAĪKA_16.daļa_Planētas likteņi. Cilvēce, tautas karma_11.nodaļa_Nākotnes Gaisma_2.d. DZĪVĀS […]
sending...