Par izglītību
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nemaz ne. Ikvienam Teosofijas biedrības loceklim ir tiesības saņemt vispārīgus norādījumus, ja viņš to vēlas; bet ļoti nedaudzi vēlas kļūt par “strādājošiem biedriem” – vairākums dod priekšroku palikt par teosofijas droniem. Tomēr jāsaprot, ka Teosofijas biedrībā tiek veicināta personīgā izpēte, ja vien tā nepārkāpj robežu, kas […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tam ir vairāki mērķi, bet vissvarīgākie ir tie, kas var atvieglot jebkāda veida cilvēku ciešanas, gan fiziskas, gan morālas. Un mēs uzskatām, ka pēdējais ir daudz svarīgāks. Teosofijai jāieaudzina ētika; tai ir jāattīra dvēsele, jo tas atvieglos fizisko ķermeni, kura slimības, izņemot nelaimes gadījumus, ir tikai […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Ne tieši. Šādu skolotāju personīga klātbūtne nav nepieciešama. Pietiek, ja viņi dod norādījumus dažiem no tiem, kas gadiem ilgi ir mācījušies viņu vadībā un visu savu dzīvi veltījuši kalpošanai. Tad savukārt iegūtās zināšanas var nodot tiem, kam nav bijusi tāda iespēja. Patiesas zinātnes grauds ir labāks […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nevienai – un visām. Mēs īpaši nepiesaistāmies nevienai reliģijai vai filozofijai – mēs izvēlamies to labo, ko atrodam katrā. Bet šeit atkal ir jākonstatē, ka, tāpat kā visas citas senās sistēmas, teosofija ir sadalīta eksoteriskajā un ezotēriskajā.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tā nav. Taču uz šiem jautājumiem es nevaru sniegt labāku atbildi kā citāts no raksta “Teosofija”, ko pēdējā Teosofijas kongresā Čikāgā, Amerikā (1889. gada aprīlī) nolasīja Dr. J. D. Baks, F.T.S. Neviens dzīvs teosofs nav izteicis teosofijas patieso būtību labāk kā mūsu ļoti cienījamais draugs doktors […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Viena no lielākajām atšķirībām starp teosofiju un eksotērisko budismu ir tā, ka pēdējais, kā to pārstāv tās dienvidu skola, pilnībā noliedz: a) jebkādu dievību esamību; un b) jebkādu apzinātu dzīvi pēc nāves vai pat jebkādu pašapziņas individualitāti, kas saglabājas cilvēkā. Vismaz tā ir Taizemes sektas mācība, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Protams, jo šī ētika ir Gudrības reliģijas dvēsele un kādreiz bija visu tautu iesvētīto kopīpašums. Taču Buda bija pirmais, kas iekļāva šo cildeno ētiku savās publiskajās mācībās un padarīja to par savas publiskās sistēmas pamatu un būtību. Tieši tā ir lielā atšķirība starp eksotērisko budismu un […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tikpat labi viņi varētu noliegt, ka dabai ir noslēpumi no zinātnes vīriem. Tālāk es to pierādīšu no sarunas starp Budu un viņa mācekli Anandu. Viņa ezotēriskās mācības bija vienkārši seno brahmaņu Gupta Vidya (slepenās zināšanas), kuru mūsdienu sekotāji, ar dažiem izņēmumiem, ir pilnībā zaudējuši. Un šī […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Ne vairāk kā visi mūziķi ir Vāgnera sekotāji. Daži no mums ir budisti pēc ticības; un tomēr mūsu vidū ir daudz vairāk hinduistu un brahmaņu, kā arī vairāk eiropiešu un amerikāņu, kas dzimuši par kristiešiem, nekā pārvērsto budistu. Kļūda radās no Sinneta izcilā darba “Ezotēriskais budisms” […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Iemesli tam ir šādi: Pirmkārt, parastā cilvēka rakstura izvirtība, tā egoisms, kas vienmēr cenšas apmierināt personīgās vēlmes, kaitējot saviem kaimiņiem un radiniekiem. Šādiem cilvēkiem nekad nevajadzētu uzticēt dievišķus noslēpumus. Otrkārt, viņu nespēja saglabāt svētās un dievišķās zināšanas no profanācijas. Tas bija pēdējais, kas noveda pie viscildenāko […]
sending...
