Par izglītību

Kāpēc daži orientālisti noliedz, ka Buda vispār būtu mācījis kaut ko ezotērisku?18.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tikpat labi viņi varētu noliegt, ka dabai ir noslēpumi no zinātnes vīriem. Tālāk es to pierādīšu no sarunas starp Budu un viņa mācekli Anandu. Viņa ezotēriskās mācības bija vienkārši seno brahmaņu Gupta Vidya (slepenās zināšanas), kuru mūsdienu sekotāji, ar dažiem izņēmumiem, ir pilnībā zaudējuši. Un šī […]

Vai teosofi ir “ezotēriskie budisti” un Gautama Budas sekotāji?16.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Ne vairāk kā visi mūziķi ir Vāgnera sekotāji. Daži no mums ir budisti pēc ticības; un tomēr mūsu vidū ir daudz vairāk hinduistu un brahmaņu, kā arī vairāk eiropiešu un amerikāņu, kas dzimuši par kristiešiem, nekā pārvērsto budistu. Kļūda radās no Sinneta izcilā darba “Ezotēriskais budisms” […]

Kāpēc Teosofijas Mācība bija slepena?15.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Iemesli tam ir šādi: Pirmkārt, parastā cilvēka rakstura izvirtība, tā egoisms, kas vienmēr cenšas apmierināt personīgās vēlmes, kaitējot saviem kaimiņiem un radiniekiem. Šādiem cilvēkiem nekad nevajadzētu uzticēt dievišķus noslēpumus. Otrkārt, viņu nespēja saglabāt svētās un dievišķās zināšanas no profanācijas. Tas bija pēdējais, kas noveda pie viscildenāko […]

Kāpēc tad notika tā, ka teosofija palika nezināma Rietumu puslodes tautām? Kāpēc tai būtu jākļūst par grāmatu ar septiņiem zīmogiem rasēm, kas atzītas par kulturālākajām un attīstītākajām?13.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Mēs uzskatām, ka senatnē bija tautas, kas bija tikpat kulturālas un noteikti garīgi pārākas par mums. Taču šai brīvprātīgajai neziņai ir vairāki iemesli. Vienu no tiem svētais Pāvils atklāja Atēnu kulturālajiem iedzīvotājiem – tas ir patiesas garīgās apgaismības un pat intereses zaudējums daudzu gadsimtu garumā, kas […]

Kāds ir ekstāzes stāvokļa skaidrojums?11.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Patiesu ekstāzi Plotīns ir definējis kā “prāta atbrīvošanu no tā ierobežotās apziņas, savienošanos un identifikāciju ar bezgalīgo”. Tas ir augstākais stāvoklis, saka profesors Vailders, taču tas nav mūžīgs un to sasniedz tikai ļoti, ļoti retais. Faktiski tas ir identisks štatam, kas Indijā pazīstams kā samadhi. Pēdējo […]

Vai ir iespējams iegūt “slepeno gudrību”, vienkārši studējot? Enciklopēdijās teosofija ir definēta tāpat kā Vebstera vārdnīca, proti, kā “iedomāta saziņa ar Dievu un augstākajiem gariem un tai sekojoša pārcilvēcisku zināšanu iegūšana ar fiziskiem līdzekļiem un ķīmiskiem procesiem”. Vai tas tā ir?10.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Es tā nedomāju. Un neviens leksikogrāfs nevar izskaidrot ne sev, ne citiem, kā šīs pārcilvēcīgās zināšanas var iegūt ar fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem. Ja Vebsters būtu rakstījis “metafiziskie un alķīmiskie procesi”, definīcija būtu aptuveni pareiza; dotajā formā tas ir absurds. Senie teosofi apgalvoja — un arī […]

Kur un kas saglabāja Gudrības Reliģiju?08.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: Gudrības Reliģija saglabājās starp katras valsts iniciatoriem; starp pamatīgajiem Patiesības meklētājiem – viņu mācekļiem; un tajās pasaules daļās, kur šādas zināšanas vienmēr ir bijušas visvairāk novērtētas un attīstītas: Indijā, Vidusāzijā un Persijā.

Tā kā Amonijs nekad nav nodevis savas mācības rakstiski, kā mēs varam būt pārliecināti, ka viņa mācība bija tieši tāda?06.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Bet ne Buda, ne Pitagors, ne Konfūcijs, ne Orfejs, ne Sokrāts, ne pat Jēzus neatstāja nekādus rakstus. Tomēr lielākā daļa no viņiem ir vēsturiskas personas un viņu mācības ir saglabājušās. Amonija mācekļi (starp kuriem bija Origens un Irenejs) rakstīja traktātus un skaidroja viņa ētiku. Un tie […]

Kāds bija eklektiskās teosofijas sistēmas mērķis?01.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Pirmkārt, iedvesmot mācekļiem un visiem “patiesības cienītājiem” dažas lielas morāles patiesības. No šejienes Teosofijas biedrības pieņemtais moto: “Nav reliģijas augstākas par patiesību” [2]. Eklektiskās teosofijas skolas dibinātāju galvenais mērķis bija viens no trim viņu mūsdienu sekotāju Teosofijas biedrības mērķiem, proti, samierināt visas reliģijas, sektas un tautas […]