Sākums >
Kategorija "Kas teikts Dievišķo Skolotāju Mācībā" (Page 2)
Kas teikts Dievišķo Skolotāju Mācībā
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Mēs uzskatām, ka senatnē bija tautas, kas bija tikpat kulturālas un noteikti garīgi pārākas par mums. Taču šai brīvprātīgajai neziņai ir vairāki iemesli. Vienu no tiem svētais Pāvils atklāja Atēnu kulturālajiem iedzīvotājiem – tas ir patiesas garīgās apgaismības un pat intereses zaudējums daudzu gadsimtu garumā, kas […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tā to var nosaukt tikai nezinātāji. Tā ir tikpat veca kā pasaule savā doktrīnā un ētikā, ja ne pēc nosaukuma, un tā ir arī visplašākā un visaptverošākā sistēma no visām.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Patiesu ekstāzi Plotīns ir definējis kā “prāta atbrīvošanu no tā ierobežotās apziņas, savienošanos un identifikāciju ar bezgalīgo”. Tas ir augstākais stāvoklis, saka profesors Vailders, taču tas nav mūžīgs un to sasniedz tikai ļoti, ļoti retais. Faktiski tas ir identisks štatam, kas Indijā pazīstams kā samadhi. Pēdējo […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Es tā nedomāju. Un neviens leksikogrāfs nevar izskaidrot ne sev, ne citiem, kā šīs pārcilvēcīgās zināšanas var iegūt ar fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem. Ja Vebsters būtu rakstījis “metafiziskie un alķīmiskie procesi”, definīcija būtu aptuveni pareiza; dotajā formā tas ir absurds. Senie teosofi apgalvoja — un arī […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Labākais pierādījums, ko varat iegūt, ir tas, ka katrs senais reliģiskais vai drīzāk filozofiskais kults sastāvēja no ezotēriskas vai slepenas mācības un eksotēriskas pielūgsmes (paredzēta plašai sabiedrībai). Turklāt ir labi zināms, ka seno cilvēku noslēpumi starp visām tautām ietvēra “lielos” (slepenos) un “mazos” (publiskos) – piemēram, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: Gudrības Reliģija saglabājās starp katras valsts iniciatoriem; starp pamatīgajiem Patiesības meklētājiem – viņu mācekļiem; un tajās pasaules daļās, kur šādas zināšanas vienmēr ir bijušas visvairāk novērtētas un attīstītas: Indijā, Vidusāzijā un Persijā.
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “GUDRĪBAS RELIĢIJA vienmēr ir bijusi viena, un, būdama cilvēka iespējamo zināšanu pēdējais vārds, tā ir rūpīgi saglabāta. Tā pastāvēja gadsimtiem pirms Aleksandrijas teosofiem, ir dzīvojusi līdz mūsdienu laikmetam un pārdzīvos jebkuru citu reliģiju un filozofiju.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Bet ne Buda, ne Pitagors, ne Konfūcijs, ne Orfejs, ne Sokrāts, ne pat Jēzus neatstāja nekādus rakstus. Tomēr lielākā daļa no viņiem ir vēsturiskas personas un viņu mācības ir saglabājušās. Amonija mācekļi (starp kuriem bija Origens un Irenejs) rakstīja traktātus un skaidroja viņa ētiku. Un tie […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nemaz. Viņa izcelsme bija kristīga, bet viņš pats nekad nepieņēma baznīcas kristietību. Kā saka tas pats autors: “Viņam bija tikai jāsniedz norādījumi saskaņā ar senajiem Hermes mācības pīlāriem, kurus Platons un Pitagors bija zinājuši jau iepriekš un uz kuriem viņi bija balstījuši savu filozofiju. Atrodot to […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Gandrīz neskaitāmi pazīstami autori. Mosheims, viens no viņiem, saka: “Amonijs mācīja, ka tautas reliģija iet roku rokā ar filozofiju un kopā ar to piedzīvoja likteni, ka to pakāpeniski izkropļoja un aptumšoja vienkārša cilvēka iedomība, aizspriedumi un meli; ka tādēļ tai ir jāatjauno sākotnējā tīrība, noņemot šos […]
sending...
