Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Teosofijas biedrības locekļi var brīvi atzīt jebkuru reliģiju vai filozofiju, kas viņiem patīk, vai arī nevienu, ja viņi vēlas, ar nosacījumu, ka viņi simpatizē tās trīs mērķiem un ir gatavi īstenot vismaz vienu no tiem. Biedrība ir filantropiska un zinātniska organizācija brālības idejas popularizēšanai praktiskā, nevis […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Nevienai – un visām. Mēs īpaši nepiesaistāmies nevienai reliģijai vai filozofijai – mēs izvēlamies to labo, ko atrodam katrā. Bet šeit atkal ir jākonstatē, ka, tāpat kā visas citas senās sistēmas, teosofija ir sadalīta eksoteriskajā un ezotēriskajā.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tā nav. Taču uz šiem jautājumiem es nevaru sniegt labāku atbildi kā citāts no raksta “Teosofija”, ko pēdējā Teosofijas kongresā Čikāgā, Amerikā (1889. gada aprīlī) nolasīja Dr. J. D. Baks, F.T.S. Neviens dzīvs teosofs nav izteicis teosofijas patieso būtību labāk kā mūsu ļoti cienījamais draugs doktors […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Viena no lielākajām atšķirībām starp teosofiju un eksotērisko budismu ir tā, ka pēdējais, kā to pārstāv tās dienvidu skola, pilnībā noliedz: a) jebkādu dievību esamību; un b) jebkādu apzinātu dzīvi pēc nāves vai pat jebkādu pašapziņas individualitāti, kas saglabājas cilvēkā. Vismaz tā ir Taizemes sektas mācība, […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Protams, jo šī ētika ir Gudrības reliģijas dvēsele un kādreiz bija visu tautu iesvētīto kopīpašums. Taču Buda bija pirmais, kas iekļāva šo cildeno ētiku savās publiskajās mācībās un padarīja to par savas publiskās sistēmas pamatu un būtību. Tieši tā ir lielā atšķirība starp eksotērisko budismu un […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tikpat labi viņi varētu noliegt, ka dabai ir noslēpumi no zinātnes vīriem. Tālāk es to pierādīšu no sarunas starp Budu un viņa mācekli Anandu. Viņa ezotēriskās mācības bija vienkārši seno brahmaņu Gupta Vidya (slepenās zināšanas), kuru mūsdienu sekotāji, ar dažiem izņēmumiem, ir pilnībā zaudējuši. Un šī […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Tādā pašā veidā, kāda ir atšķirība starp Kristus slepenajām mācībām, kuras sauca par “debesu valstības noslēpumiem”, un vēlākajiem baznīcas un sektu rituāliem un dogmatisko teoloģiju. “Buda” nozīmē apskaidrots ar bodhi jeb ieskatu, gudrību. Tas sakņojas un atgriežas ezotēriskajās mācībās, kuras Gautama nodeva tikai saviem izvēlētajiem Arhatiem.”
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Ne vairāk kā visi mūziķi ir Vāgnera sekotāji. Daži no mums ir budisti pēc ticības; un tomēr mūsu vidū ir daudz vairāk hinduistu un brahmaņu, kā arī vairāk eiropiešu un amerikāņu, kas dzimuši par kristiešiem, nekā pārvērsto budistu. Kļūda radās no Sinneta izcilā darba “Ezotēriskais budisms” […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Iemesli tam ir šādi: Pirmkārt, parastā cilvēka rakstura izvirtība, tā egoisms, kas vienmēr cenšas apmierināt personīgās vēlmes, kaitējot saviem kaimiņiem un radiniekiem. Šādiem cilvēkiem nekad nevajadzētu uzticēt dievišķus noslēpumus. Otrkārt, viņu nespēja saglabāt svētās un dievišķās zināšanas no profanācijas. Tas bija pēdējais, kas noveda pie viscildenāko […]
Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde: “Mēs uzskatām, ka senatnē bija tautas, kas bija tikpat kulturālas un noteikti garīgi pārākas par mums. Taču šai brīvprātīgajai neziņai ir vairāki iemesli. Vienu no tiem svētais Pāvils atklāja Atēnu kulturālajiem iedzīvotājiem – tas ir patiesas garīgās apgaismības un pat intereses zaudējums daudzu gadsimtu garumā, kas […]
sending...