Ar ko atšķiras eksotēriskās un ezotēriskās teosofijas pārstāvji?24.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Teosofijas biedrības locekļi var brīvi atzīt jebkuru reliģiju vai filozofiju, kas viņiem patīk, vai arī nevienu, ja viņi vēlas, ar nosacījumu, ka viņi simpatizē tās trīs mērķiem un ir gatavi īstenot vismaz vienu no tiem. Biedrība ir filantropiska un zinātniska organizācija brālības idejas popularizēšanai praktiskā, nevis teorētiskā nozīmē. Tās locekļi var būt kristieši vai musulmaņi, ebreji vai parsi, budisti vai brahmaņi, spiritisti vai materiālisti – tam nav nekādas atšķirības; bet katram jābūt vai nu filantropam, vai āriešu un citas antīkās literatūras pētniekam, vai psihisko parādību pētniekam. Īsāk sakot, viņam, ja iespējams, jāpalīdz sasniegt vismaz vienu no mūsu programmas mērķiem. Citādi viņam nav iemesla mums pievienoties. Tāda ir lielākā daļa eksotēriskās sabiedrības, kas sastāv no “piesaistītiem” un “nepiesaistītiem” locekļiem [1]. Viņi patiesībā var kļūt par teosofiem vai nekļūt par teosofiem. Viņi ir biedri, pamatojoties uz iestāšanos Biedrībā; bet pēdējais nevar padarīt par teosofu cilvēku, kuram nav jēgas par lietu dievišķo kārtību, vai tādu, kurš saprot teosofiju savā — ja tā var izteikties — sektantiskā un egoistiskā veidā. Sakāmvārdu “nevis vieta veido cilvēku, bet gan cilvēks, kas veido vietu” šajā gadījumā var tikt pārfrāzēts šādi: “teosofs ir tas, kurš praktizē teosofiju.”

 

Skaidrojums:

[1] – “Piesaistītais” biedrs ir tas, kurš ir pievienojies noteiktai Teosofijas biedrības nodaļai. “Nepiesaistītais” jeb brīvais biedrs – tas, kurš pieder Biedrībai kopumā, kuram ir Teosofijas biedrības galvenā mītne (Adjara, Madrasa) izdots sertifikāts, bet nav saistīts ne ar vienu nodaļu vai ložu.