Kā es iepazinu laimes izjūtu25.06.2017

Paldies par mājas lapu  “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”, no kuras plūst tāda gaisma un mīlestība, ka man no prieka asaras bira, ar nepacietību gaidīju, kad vakarā varēšu visu izlasīt. Domāju, ka šī vieta būs vēl spēcīgāka nekā Domātājs.lv, jo mudina domāt plašāk un arī darboties, vairāk jūtama Mācība kā pamats mūsu dzīvei un visam, kas notiek ap mums. Domāju, ka vērtīgas būs arī domubiedru diskusijas.

Izlasīju par tavu pieredzi par darbu vispārības labumam un gribēju pastāstīt par savu laimes sajūtas pieredzi. Agrāk es tāpat kā liela daļa cilvēku meklēju laimi kaut kur ārpusē – aizbraukt, satikt, nopirkt, kādu savu vēlmi piepildīt. Līdz šī gada pavasarī Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā rīkojām semināru par dārzkopību saskaņā ar permakultūras un kosmiskajiem likumiem. Man ļoti patika gatavoties semināram, dažkārt pie datora sēdēju līdz naktij, nejūtot nogurumu, Bija lieliska sajūta, kad sapratu, ka man ir ar ko dalīties. Semināru laikā biju gandarīta, ka varu palīdzēt cilvēkiem izprast dabas ritmus dārzā un dot praktisku padomu viņu konkrētajai situācijai mazdārziņā. Vakarā biju ļoti nogurusi un laimīga, un jautāju sev – kas deva laimes sajūtu? Vai pabarots ego, ka zinu to, ko citi varbūt nezin vai kas cits? Atbilde bija – iespēja dalīties ar to kas man ir, vienkārši dot bez nosacījumiem, negaidot neko pretī.  Semināri beidzās, bet dzīve turpinājās, man gribējās šo sajūtu vēl. Es mēģināju praktizēt dot bez nosacījumiem arī ikdienā – mīlestību saviem tuvajiem, kolēģiem, pasaulei, vairāk laika parka dārzam, laipnu vārdu kaimiņiem, zaļumus no savas dobes kolēģei, vienkārši dot to, kas man tajā mirklī ir, ar ko varu dalīties un neko negaidīt pretī. Rezultātā es sajutu gaismu un mīlestību sirdī kā lielu sauli, es jūtos laimīga un ļoti bagāta.

Dievišķā likuma otra puse ir prast saņemt to, ko dod. Arī man dažkārt ir grūti pieņemt palīdzību, šķiet, gan jau kaut kā pati tikšu galā. Bet kad es redzēju laimes dzirksti cilvēka acīs, kurš gribēja man palīdzēt par to neko neprasot, arī mani pārņēma prieka sajūta, ka biju devusi iespēju šim cilvēkam sajusties laimīgam, pieņemot viņa palīdzību.  Un vēl es jūtos laimīga ikreiz, kad esmu rīkojusies saskaņā ar to, ko runā mana sirds.

Tiem, kas zaudējuši laimes sajūtu, es ieteiktu vienkārši dalīties ar to kas jums ir neko negaidot pretī -ar laiku, uzmanību, sirsnību, palīdzību, laipnu, vārdu, mīlestību, ar sava talanta dāvanām … Un jūs piedzīvosiet brīnišķigas pārvērtības savā dzīvē. Laime ir mūsos pašos.

Tas īsumā par pēdējā laikā piedzīvoto, Atklāsmes nāk ik pa laikam un dzīve kļūst aizvien interesantāka. Ir jau 1:27, bet man šķiet, ka varētu vēl kalnus gāzt!

Paldies tev! Lai mums izdodas!

Daira Kiļupe