Vai darbs ar sevi ir tīrs altruisms?21.08.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Teosofs. Jā. Un, ja kaut viens no desmit Teosofijas biedrības biedriem to īstenotu praksē, tā būtu patiesi izredzēta sapulce. Tomēr starp ārējiem vērotājiem vienmēr atradīsies tādi, kas atteiksies saskatīt būtisko atšķirību starp teosofiju un Teosofijas biedrību, starp ideju un tās nepilnīgo iemiesojumu. Šādi cilvēki projicēs katru vadītāja, cilvēciskās organizācijas trūkumu uz tīro garu, kas uz to izlej savu dievišķo gaismu. Vai tas ir taisnīgi pret abiem? Viņi met akmeņus uz biedrību, kas ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos cenšas virzīt savu ideālu un strādāt lai to sasniegtu. Daži noniecina Teosofijas biedrību tikai tāpēc, ka tā mēģina darīt to, ko citas sistēmas – piemēram, galvenokārt Baznīca un valsts kristietība – ir viskliedzošāk cietušas neveiksmi; citi tāpēc, ka vēlas saglabāt esošo lietu stāvokli – farizejus un saducejus Mozus tronī un augstos muitniekus un grēciniekus, kas dzīro tāpat kā Romas impērijas norietā. Veseliem cilvēkiem vismaz vajadzētu atcerēties, ka cilvēks, kurš dara visu, ko spēj, paveic tikpat daudz, cik tas, kurš šajā relatīvo iespēju pasaulē ir sasniedzis vislielāko. Šī ir vienkāršākā patiesība, aksioma, un ticīgajiem mēs varam minēt Evaņģēlija līdzību par talantiem, lai to apstiprinātu: kalps, kurš divkāršoja savus divus talantus, saņēma tādu pašu atlīdzību kā otrs, kurš saņēma piecus. Katram cilvēkam tiek dots atbilstoši viņa spējām.”