Vai teosofiju var uzskatīt par atklājumu?22.07.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Teosofs. Nekādā ziņā – pat ne jauni un tieši atklājumi no kādām augstākām, pārdabiskām vai vismaz pārcilvēciskām būtnēm; bet tikai tādā nozīmē, ka “paceļ plīvuru” no vecām, ļoti senām patiesībām priekš prātiem, kuri iepriekš par tām bija neziņā un pat neapzinājās šo seno zināšanu esamību un saglabāšanu.[1]

 

Skaidrojums:

[1] – It īpaši pēdējā laikā ir kļuvis modē uzskatīt, ka tādu lielu un civilizētu tautu kā ēģiptiešu, grieķu un romiešu noslēpumos nebija nekā cita, kā vien priesteru maldināšana un viltības. Pat rozenkreicieši tiek uzskatīti par tikai pa pusei fantazētājiem, pa pusei krāpniekiem. Par tiem ir sarakstītas daudzas grāmatas; un jaunpienācēji, kuri pirms dažiem gadiem gandrīz nebija dzirdējuši par šiem vārdiem, ir izteikušies kā dziļi kritiķi un eksperti alķīmijas, uguns filozofijas un mistikas jautājumos kopumā. Un tomēr ir vesela virkne Ēģiptes, Indijas, Haldejas un Arābijas hierofantu, kuri kopā ar lielākajiem Grieķijas un Rietumu filozofiem un gudrajiem visas zināšanas piedēvēja tam, ko sauca par gudrību un dievišķo zinātni, jo uzskatīja, ka jebkuras mākslas un zinātnes pamats un avots būtībā ir dievišķs. Platons uzskatīja noslēpumus par vissvētākajiem, un Aleksandrijas Klements, kurš pats tika iesvētīts Eleusīnas mistērijās, paziņoja, “ka tajās sniegtās mācības ir cilvēka zināšanu robeža”. Vai jūs domājat, ka Platons un Klements bija divi krāpnieki vai divi muļķi, vai abi?”