Vai jūs noraidāt spiritisma filozofiju kopumā?15.07.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Ja ar “filozofiju” jūs domājat viņu rupjās teorijas, tad mēs to noraidām. Bet patiesība ir tāda, ka viņiem nav filozofijas. Tā saka viņu labākie, izglītotākie un godīgākie aizstāvji. To fundamentālo un vienīgo nepārspējamo patiesību, proti, ka parādības notiek caur medijiem neredzamu intelektu un spēku vadībā, neviens nenoliegs un nevar noliegt, izņemot varbūt kādu aklu “Hakslija lielā pirksta” skolas materiālistu. Runājot par viņu filozofiju, citēšu žurnāla “Light” redaktoru, jo dedzīgāku un gudrāku spiritisma ideju aizstāvi būtu grūti atrast. Lūk, ko M. A. Oksons, viens no nedaudzajiem spiritisma filozofiem, raksta par viņu organizētības trūkumu un aklo fanātismu: “Šo punktu ir vērts rūpīgi izpētīt, jo tas ir vitāli svarīgi. Mums ir pieredze un zināšanas, salīdzinot ar kurām visas pārējās zināšanas ir niecīgas. Vidējais spiritists ir sašutis, ja kāds uzdrošinās apšaubīt viņa zināšanas par nākotni un absolūto pārliecību par turpmāko dzīvi. Tur, kur citi cilvēki ar vājām izstieptām rokām jūt ceļu tumšā nākotnē, viņš iet drosmīgi, kā tas, kuram ir karte un kurš zina savu ceļu. Tur, kur citi ir apstājušies savas dievbijības dēļ vai apmierināti ar savu tēvu ticību, viņš var lepoties ar to, ka zina, kam viņi tikai tic, un no saviem bagātajiem krājumiem var papildināt zūdošo ticību, kas balstīta tikai uz cerību. Viņš lieliski izturas pret cilvēka visaugstākajām cerībām.” “Jūs cerat,” viņš saka, “ka es varu vienkārši demonstrēt. Jūs ticat leģendām, kuras es varu eksperimentāli pierādīt pēc visstingrākās zinātniskās metodes. Jūsu vecie uzskati izgaist, atstājiet tos un esiet brīvi. Tie ir tikpat daudz meli kā patiesība. Jūsu konstrukcijas var būt uzticamas tikai tad, ja tās ir balstītas uz stingru pierādītu faktu pamatu. Ap jums brūk visi vecie uzskati. Centieties izvairīties no sabrukuma un izkļūt no turienes.”

Bet, kad ir jātiek galā ar šo ievērojamo personību, kāds ir rezultāts? Ļoti ziņkārīgs un ļoti neapmierinošs. Šis cilvēks ir tik pārliecināts par saņemto vēstījumu, ka nesteidzas pārbaudīt interpretācijas, ko citi sniedz viņa faktiem. Gudrie ir pavadījuši daudzus gadsimtus, skaidrojot to, ko viņš uzskata par pierādītu; bet viņš pat neskatīsies uz šīm izmeklēšanām. Viņš pat nepiekrīt savam brālim spiritismam par visu. Tas atkal līdzinās stāstam par veco skotu sievieti, kura kopā ar vīru nodibināja “baznīcu”. Viņiem bija ekskluzīvas atslēgas uz debesīm, pareizāk sakot, viņai bija, jo viņa nebija “pārliecināta par Džeimiju”. Tieši tāpat bezgalīgi šķeļošās, sasķēlušās un sadalošās spiritistu sektas krata galvas un “nav pārliecinātas” viena par otru. Tajā pašā laikā cilvēces kolektīvā pieredze šajā jautājumā ir stingra un nemainīga: spēks slēpjas vienotībā, un nesaskaņas ir vājuma un sakāves avots. Plecu pie pleca, apmācīts un disciplinēts, pūlis kļūst par armiju, kur katrs cilvēks ir simts neapmācītu vīru vērts, kas var pretoties. Organizācija jebkurā cilvēka darbības jomā nozīmē panākumus, ietaupot laiku un darbu, resursus un sagatavošanās darbus. Metodes trūkums, plāna trūkums, nejaušs darbs ik pa laikam, enerģijas uzplūdi, nedisciplinēta piepūle – tas viss nozīmē neizbēgamu neveiksmi. Cilvēces balss apstiprina patiesību. Vai spiritists pieņem šo secinājumu un rīkojas saskaņā ar to? Patiešām, nē. Viņš atsakās organizēt. Viņš ir likums sev, un ērkšķu sari pret saviem biedriem.” (Light, 1889. gada 22. jūnijs)”