Bet kā zināt, vai tā patiešām ir zelta unce, nevis tikai viltojums?29.06.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Koku pazīst pēc augļiem, un sistēmu pazīst pēc rezultātiem. Kad mūsu pretinieki varēs mums pierādīt, ka visā vēsturē ir vismaz viens students, kurš studējis okultismu viens pats, kļuva par svētu adeptu, piemēram, kā Amonijs Saks vai pat Plotīns, vai teurģis kā Iamblichus, vai paveica varoņdarbus, piemēram, kā Sen-Žermens, bez skolotāja, kas viņu vadītu, un tas viss – nebūdams medijs, psihs, apmānot pašam sevi, vai šarlatāns, tad mēs atzīsim, ka maldījāmies. Bet līdz tam teosofi dod priekšroku pārbaudītajiem Svētās Zinātnes tradīcijas dabiskajiem likumiem. Ir mistiķi, kas ir veikuši lielus atklājumus ķīmijā un fizikā, kas gandrīz robežojas ar alķīmiju un okultismu; citi ar sava ģēnialitātes palīdzību vien, kas daļēji, ja ne pilnībā, no jauna atklājuši “noslēpumu valodas” pazaudēto alfabētu un tāpēc spēj pareizi lasīt ebreju tīstokļus; un vēl citi, kuri, būdami gaišreģi, spējuši noķert brīnišķīgus ieskatus slēptajos Dabas noslēpumos. Bet viņi visi ir šauri speciālisti. Viens ir teorētiķis-izgudrotājs, cits ir sektantisks kabalists, trešais ir mūsu laika Svēdenborgs, kas noliedz visu un visus ārpus savas zinātnes vai reliģijas. Neviens no viņiem nevar lepoties, ka ar savu darbību ir nesuši labumu visai pasaulei vai pat savai tautai, ne tikai sev. Izņemot dažus dziedniekus — to klasi, ko Karaliskā ārstu vai ķirurgu koledža dēvētu par šarlatāniem —, neviens ar savu zinātni nav palīdzējis cilvēcei vai pat dažiem cilvēkiem, kas viņiem ir apkārt. Kur ir senatnes haldieši, kas veica brīnumainas dziedināšanas “ne ar burvju palīdzību, bet ar vienkāršību”? Kur ir Tjanas Apollonijs, kurš dziedināja slimos un uzmodināja mirušos visos klimatiskajos apstākļos? Mums ir zināmi vairāki pirmā veida speciālisti Eiropā, bet neviens no pēdējā veida, izņemot Āziju, kur joprojām ir saglabāts jogu noslēpums “dzīvot nāvē”.”