Pateicība12.02.2018

Ir pagājuši apmēram 7 gadi kopš manā dzīvē ienāca Skolotājs Sai Baba, nu jau varu teikt, ka tā ir liela veiksme, ka man tika dots uzzināt par šo Skolotāju. Mana Pateicība par to ir Elvitai Rudzātei, kas bija pirmā garīgā ceļa skolotāja man pirms nu jau vairāk kā 7 gadiem, arī šī tikšanās nav nekāda nejaušība, to saprot pēc laika. Tagad, kad tinu laiku atpakaļ, redzu kā šie solīši  ir aizveduši tur, kur bija jābūt tajā laikā, ģimenes ārsta ieteikums palasīt Siņeļņikovu, vīra mātes pieredzes stāsts par šķiršanos, kur palīdzējušas Lūles Vīlmas grāmatas un kaimiņienes ieteikums par jaukiem semināriem tepat soļa attālumā pie mājas kur dzīvoju, skolā notika pirmie Sokrata tautskolas semināri.

Tā mani veda pamazām un toreiz atceros savas sirds gavilēšanu, to sajūtu, ka esmu uz pareizā ceļa. Protams, nomaldīšanās ir bijusi un viegli nav gājis nekādā gadījumā, ir apmesti vairāki dzīves kūleņi, bet sirds, kā gavilē mana sirds!

Atgriežoties pie Skolotāja Sai Babas, manās rokās nonāca maza kalendāra bildīte ar Sai Babas attēlu, ko Elvita bija atvedusi no Indijas, jo toreiz man bija nepieciešama palīdzība, es griezos pie Elvitas.  Toreiz mans mazais dēliņš vairākas reizes, redzot šo bildīti, teica Sei Bebe, Sei Bebe savā maigajā tikko runāt sākuša bērniņa balstiņā. Nezinu, uz mani tas atstāja paliekošu iespaidu, joprojām atceros šos  bērna izrunātos vārdiņus Sei Bebe.

Viņš man bija tuvs no pirmās iepazīšanās caur bildīti uzreiz, sirds juta un zināja. Pa šiem gadiem ik pa laikam iepazinos ar Sai Babas mācību, pārsvarā caur to, ko Elvita nesa caur savu portālu Domātājs.lv un Sokrata tautskolas nodarbībām, kuras apmeklēju vairākus gadus, sirds gavilēja vienmēr, bet grūtības dzīvē jeb kā es saku tīrīšanās tikai sākās.

Un tagad apmēram pēc 7 gadiem , izlasot Elvitas rakstu “Vēstule manam Skolotājam Šri Satja Sai Babam” un noskatoties Skolotāja Sai Babas sekotāju uzņemtās filmas, kur sajutu tādu sirds mīlestību un pateicību, man atvērās pilnīgi jauns skatījums uz visu, tas viss likās kā liels liels brīnums un tas viss ir noticis šajā laikā, kad esam iemiesojumā, pa zemi ir staigājis AVATĀRS  – Skolotājs SAI BABA, un es ļoti, ļoti laimīga esmu par šo te iespēju
zināt to un sirds gavilē, ka esmu TEVI satikusi, mīļo SAI BABIŅ un nu jau es lēnām saredzu Tevi katrā, ikvienā dzīvā būtnē. Atceros arī to, kā 2015. gadā devi man iespēju izveidot savu lapu ar nosaukumu Ola, kuras patrons esi tieši Tu, dzīve ir brīnumu pilna!

Ar pateicību, Jolanta.

Elvita, paldies TEV, ka iepazīstināji!