Izglītībā
1. Valsts nodrošina bezmaksas izglītību no pirmsskolas līdz augstskolai, bet izglītība nav obligāta.
2. Valsts finansētās izglītības iestādes nepiedāvā maksas izglītību.
3. Maksas izglītību piedāvā nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrības un nodibinājumi, sociālie uzņēmumi, komercsabiedrības.
4. Ārvalstu studentus apmāca tikai maksas izglītības iestādēs.
5. Pirmsskolas iestādēs, pamatskolās, vidusskolās, profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās mācību saturā garīguma un inetelekta attīstība ir līdzsvarota.
6. Katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās darbības koncepciju, ir sava specializācija – papildus iespējas padziļināti apgūt noteiktas jomas, piemēram, dabas zinības, izmantojot savas metodes un pieejas audzēkņu līdzsvarotā, individuālā, garīgā un intelektuālā attīstībā, nodrošinot vispusīgu attīstību. Audzēkņu individuālās spējas tiek uztvertas kā unikālas (netiek salīdzinātas).
7. Izglītības iestādēs nenotiek vērtēšana, bet zināšanu pārbaude balstās progresa konstatēšanā, pārbaudot apgūtās zināšanas un domāšanas attīstību, bet nesalīdzinot bērnus un jauniešus savā starpā.
8. Pamatskolā un vidusskolā tiek noteikti talanti, prasmes un spējas, lai identificētu profesionālo ievirzi un papildus nodarbībās attīstītu zināšanas jomās, kas audzēkni interesē un padodas.
9. Katrs bērns katrā priekšmetā attīstās savā tempā, nav ierobežojumi klasēs.
10. Visas izglītības iestādes sadarbojas savā starpā un ar darba devējiem, lai precizētu, kādas kompetences nepieciešams attīstīt, līdz jaunietis sāk patstāvīgi iesaistīties darba tirgū.
11. Prakses vietas pedagoģijas studentiem un citu skolu skolotājiem tiek nodrošinātas pie augstas kvalifikācijas pedagogiem, lai skolotāji attīstītu praktiskās iemaņas gan mācību satura pilnveidošanā, gan garīguma attīstības jautājumos.
12. Tiek izveidots augstas kvalifikācijas skolotāju tīkls visā Latvijas teritorijā, kas apmāca kolēģus.
13. Pedagogi ar savu paraugu demonstrē Labā, taisnīguma un tikumisko principu ievērošanu.
14. Reflektantu zināšanas tiek pārbaudītas iestājeksāmenu laikā augstskolā, kura ir noteikusi skaidras prasības zināšanām un prasmēm, kuras nepieciešamas, lai iestātos augstskolā, izvēlētā specialitātē.
15. Augstskolās plāno studiju programmas un studentu skaitu apmācību programmās, ņemot vērā minimālo darba tirgus pieprasījumu un studentu atbirumu studiju laikā.
16. Zināšanu līmeni un attīstītās prasmes visās izglītības iestādēs novērtē pēc algoritma, lai bērns nejustu, ka viņu vērtē.
17. Vecākiem ir iespēja izvēlēties izglītības iestādi atbilstoši bērna vajadzībām un piedāvājumam.
18. Valsts atbalsta ar līdzfinansējumu privātas izglītības iestādes.
19. Privātas izglītības iestādes veic sociālo funkciju un piedāvā atšķirīgu pakalpojumu no valsts izglītības iestādēm.
20. Ir izveidots specializētu izglītības iestāžu tīkls reģionu un novadu līmenī, lai izglītības iestādes nekonkurētu savā starpā, bet piedāvātu plašāku piedāvājumu novada/reģiona ietvaros.
21. Ir izveidots skolēnu pārvadāšanas tīkls novadu/reģionu līmenī.
22. Tiek izvirzītas vienotas prasības minimālam garīguma un intelekta līmenim, un uzsvars likts uz bērna garīgās un intelektuālās attīstības progresu, zinātkāres, talantu un vēlmes mācīties attīstību.
23. Jaunietis drīkst apgūt profesiju pašmācības ceļā vai strādājot kā māceklis, saņemot apgūtās profesijas sertifikātu pēc eksāmenu un praktisko prasmju pārbaudes un nokārtošanas.
24. Bērns/jaunietis mājmācības vai tālmācības veidā var apgūt pamatizglītību un vidējo izglītību, kuru uzrauga vecāku izraudzīta izglītības iestāde, saņemot izglītības līmeni apliecinošu dokumentu pēc eksāmenu nokārtošanas.