No kāda vecuma bērniem būtu jāsāk mācīties?14.07.2017

Sabiedrībā notiek diskusijas no kāda vecuma pareizi būtu sākt mācīt bērnus? Es piekrītu domai, ka vidusskolu vajadzētu beigt 18 gadu vecumā, bet es nepiekrītu domai, ka tāpēc obligātai izglītībai ir jābūt no 5 gadu vecuma. Biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”uzskata, ka obligātai izglītībai ir jāsākas no 7 gadu vecuma. Kāpēc?

Mēs nevaram pretoties Dieva likumiem un kaut ko sasteigt. Dievs ir attīstības sistēmu iekārtojis tā, ka cilvēkam attīstība notiek cikliski ik pa 7 gadiem. Sieviešu dzimums pirmos 7 gadus attīstās garīgi, un pēc tam nākamos 7 gadus fiziski, tad atkal nākamos 7 gadus garīgi un pēc tam nākamos 7 gadus fiziski. Savukārt vīriešu dzimuma pārstāvji pirmos 7 gadus attīstās fiziski, pēc tam nākamos 7 gadus garīgi, tad atkal 7 gadus fiziski, un pēc tam 7 gadus garīgi utt. Pirmais krustojuma punkts, kad abi dzimumi ir vienādā attīstības līmenī ir tieši 7 gadu vecumā un šo svarīgo faktu nedrīkst ignorēt.

Arguments, ka bērniem apnīk skolā mācīties un tāpēc ir tik slikti apmācības rezultāti neiztur kritiku. Patiesībā, bērni ļoti agri – jau no piecu gadu vecuma izjūt spiedienu no vecāku un pedagogu puses, ka viņiem kaut kas ir jāprot. Es redzēju kā mans jaunākais dēls bērnudārzā pārdzīvoja, kad nespēja veikt kaut kādu uzdevumu, kuru viņa vecumam bija jāspēj paveikt. Kopš viņa zināšanas sāka pārbaudīt bērnudārzā, tā viņš pilnīgi aizvērās, un to pamanīja arī pedagogi. Lai kā visi mēģinājām viņu iedrošināt, nekas nelīdzēja. Paldies Dievam, ka atradām risinājumu turpināt izglītošanos Valdorfa skolā, bet arī tur miers beidzās, kad tika gaidīti pirmie valsts pārbaudījumi.

Gaismas Skolotāji māca, ka nevajag salīdzināt, ka no salīdzināšanas rodas dažādas nelaimes. Bet mūsu izglītības sistēma balstās uz salīdzināšanu un konkurenci. Tieši tāpēc mēs iesakām atteikties no vērtēšanas sistēmas, jo tā bērnos attīsta vairākas sliktas īpašības – mazvērtības izjūtu, kaunu, lepnību un augstprātību. Tad, kad bērns vai pieaugušais sāk piedzīvot depresīvas izjūtas, tad tas liecina, ka ir jau par vēlu, dvēsele jau ir nopietni ievainota. Man ir tā iespēja sniegt palīdzību ievainotām dvēselēm un es zinu, cik grūti to izdarīt. Tāpēc svarīgi ir neradīt cēloņus.

Mīļie izglītības sistēmas ierēdņi! Vai neesam jau gana daudz kļūdas pieļāvuši? Vai nevajadzētu beidzot ieklausīties cilvēkos, kas uz dzīvi skatās plašāk, ne tikai no intelekta puses? Ja kādreiz bērni gaidīja, kad sāksies skola, tad drīz vairs nebūs tādu bērnu, kas vispār gribēs nākt uz skolu, un šādas attieksmes cēlonis ir pāragrās prasības no bērna.

Gaismas Skolotāji arī ir teikuši, ka lai ieviestu jauno, dažkārt pilnībā ir jāiznīcina vecais. Brīžiem man ir sajūta, ka izglītības sistēmas ierēdņi pret savu gribu, veic šo slikto pienākumu – ar saviem lēmumiem sāk iznīcināt to labo, kas vēl pastāvēja. Es ticu, ka viņi vēlas tikai pašu labāko, ka nav viņu mērķis graut izglītības sistēmu, bet tā notiek, ja ignorē Dievišķos likumus.

Elvita Rudzāte