Kapitālisms mirst, bet kas nāks vietā?07.11.2020

Daudzi cilvēki tic, ka COVID-19 vīrusu varēs apturēt ar vakcīnām, jo tā tas ir bijis iepriekš ar citiem vīrusiem. Es personīgi domāju, ka COVID-19 vīruss mutēs un to nevarēs ierobežot ar vakcīnām ātri, tas prasīs vairākus gadus, varbūt pat gadu desmitus. Viss būs atkarīgs no cilvēces kolektīvā apziņas līmeņa.

Daudzi ekonomisti cer, ka ekonomika varēs atgriezties ierastās sliedēs kādā tā bija pirms COVID-19 vīrusa pēc vīrusa uzvaras. Es personīgi neceru, ka ekonomika atgriezīsies ierastās sliedēs pat, ja vīruss tiks uzvarēts, jo pienācis laiks jaunai ekonomikai. Kapitālisms mirst un viņa nāvi nevar apturēt nekādas zāles un operācijas. Sen jau vairs ekonomikā nepastāv kapitālisma pamatprincips – pieprasījums nosaka piedāvājumu. Sen ir pārprodukcija, jo birokrātija ir attīstījusies visā pasaulē pārmēru liela un visi mēģinājumi to samazināt lemti neveiksmei, jo sabiedrības apziņas līmenis ir tik zems, ka birokrātija mēģina atrisināt sabiedrības problēmas ar birokrātiskiem paņēmieniem, kas rada pieprasījumu pēc papildus resursiem birokrātijai. Iepirkumu sistēma nevis palīdz ekonomikai, bet to apgrūtina. Likumu un noteikumu daudzums ir tik liels, ka cilvēks vairs nespēj atcerēties visus noteikumus, kas viņam jāievēro savā darbības jomā. Uz notiekošo vairs neskatās pēc būtības, bet uz visu skatās tikai pēc cilvēku izdomātiem likumu pantiem – juristi spēj apstrīdēt acīm redzamo, kas vairo netaisnīgumu un visatļautību. Cilvēcība lēnām pazūd un cilvēki pārvēršas par nejūtīgiem robotiem. Paradokss pēc paradoksa, un paradoksu skaits pieaug. Cik ilgi tā turpināsies? Tik ilgi, kamēr esošā ekonomika un tās finanšu sistēma spēs nodrošināt cilvēku vajadzības, bet cik ilgi tā to spēs? Iesaku to aprēķināt ekonomistiem kopā ar finansistiem – domāju, ka viņi būs nepatīkami pārsteigti par rezultātu.

No Augstāko Spēku dotās Mācības ir zināms, ka nākotnes ekonomika ir kopienu ekonomika. Daudzi nesaprot, ko tas nozīmē. Arī es nepretendēju, ka visu ļoti labi saprotu, bet vēlos izteikt savu redzējumu, jo šo rakstu var izlasīt kāds ekonomists, politiķis un valsts pārvaldes pārstāvis, kas var aizdomāties par manām idejām un tās īstenot praksē. Neuztveriet manas idejas kā ideālas. Visu var pilnveidot, attīstīt, ja tikai ir skaidrs mērķis, ko gribam sasniegt. Mans mērķis ir panākt, lai sabiedrības apziņas līmenis aug un tā atgrieztos pie patiesajām vērtībām, ko ir noteicis Dievs.

Mani ieteikumi pārmaiņām ekonomiskajā sistēmā:

1. Valsts ekonomiskās pašnodrošināšanas sistēmas izveidošana:

Valsts ekonomika tiek sadalīta divās daļās (tām nav jābūt vienlīdzīgām daļām) – garantētais valsts pasūtījums un brīvais tirgus. Garantētais valsts pasūtījums attiecas uz cilvēku vajadzību nodrošināšanu jeb to varētu saukt par valsts ekonomisko pašnodrošināšanas sistēmu, kas nodrošina visu valsts iedzīvotāju eksistenciālās vajadzības – mājoklis, uzturs, apģērbs, siltums, transports, veselība, izglītība un kultūra.

2. Valsts pasūtījums privātajam sektoram un sociālajiem uzņēmumiem:

Lai valsts varētu nodrošināt valsts ekonomiskās pašnodrošināšanas sistēmas darbību, valsts veic pasūtījumus precēm un pakalpojumiem privātajam sektoram un sociālajiem uzņēmumiem par cenu, ko nosaka valsts cenu regulators. Uzņēmējiem ir izvēle – daļu no saviem ienākumiem nodrošināt ar valsts pasūtījumu, kas būtu zemāki, bet garantēti ienākumi, un otru daļu pelnīt piedaloties brīvā tirgū vai tikai strādāt brīvā tirgū. Priekšroka valsts pasūtījumu izpildē ir sociālajiem uzņēmumiem.

3. Valsts un pašvaldības piedalās ekonomikā

Lai valsts varētu nodrošināt valsts ekonomiskās pašnodrošināšanas sistēmas darbību, valsts attīsta valsts uzņēmumus un pašvaldības attīsta pašvaldības uzņēmumus tikai jomās, kas nodrošina valsts un vietējās pašvaldības ekonomisko pašnodrošināšanas sistēmu, ja kādai precei vai pakalpojumam iztrūkst privāto vai sociālo uzņēmumu piedāvājums par cenu, ko noteicis valsts cenu regulators.

4. Kopienas piedalās ekonomiskās pašnodrošināšanas sistēmā

Uzņēmēji vai līdzīgi domājošas cilvēku grupas savstarpēji sadarbojoties izveido kopienas, kur kopienas locekļiem visiem tiek nodrošinātas eksistenciālās vajadzības. Kopiena pārpalikumu var pārdot citai kopienai vai valstij, bet prioritāri tā izpilda savas saistības attiecībā pret kopienu.

5. Kopienu savstarpēja sadarbība

Kopienas un valstis savstarpēji sadarbojas. Tiem, kam klājas labāk, palīdz tiem, kam klājas sliktāk. Sadarbība ir brīvprātīga, tā nav piespiedu.

6. Eksports un imports

Ikviens uzņēmums eksportē tikai to, kas paliek pāri pēc saistību izpildes pret valsti (tas attiecas uz uzņēmējiem, kas pilda valsts pasūtījumu). Privātais sektors, kas nepilda valsts pasūtījumu, eksportē brīvi bez ierobežojumiem, ņemot vērā pieprasījumu.

Valsts importē no citām valstīm tikai to, ko nespēj nodrošināt vietējais tirgus. Privātais sektors importē brīvi bez ierobežojumiem, ņemot vērā pieprasījumu.

7. Cilvēkiem ir izvēle labklājības līmenī

Cilvēkiem ir izvēle, vai dzīvot pieticīgāk, bet bez stresiem, strādājot garantētā darba vietā vai dzīvot pārticīgāk, bet ar augstāku stresu pakāpi, jo darba vieta netiek garantēta. Eksistenciālās vajadzības tiek nodrošinātas visiem.

8. Visi darba spējīgie cilvēki strādā

Visiem cilvēkiem ir darbs. Tiem, kuri zaudējuši darbu, darbs tiek nodrošināts sociālā uzņēmumā līdz brīdim, kad viņam tiek atrasts jauns darbs citā uzņēmumā vai viņš pats izvēlas strādāt citā uzņēmumā.

9. Sabiedrības apziņas līmenis paplašinās – cilvēki kļūst godīgāki un nesavtīgāki

Visai sabiedrībai valsts mērķtiecīgi attīsta apziņas līmeni, sadarbojoties ar sociālajiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm, NVO u.c. sadarbības partneriem.

Es noteikti neesmu pieminējusi visu, ko valsts var izdarīt, lai izbēgtu no ekonomikas sabrukšanas un cilvēku ciešanām. Tas ir tikai mans redzējums, ka ir iespējams dzīvot arī savādāk, ja tikai ir vēlēšanās.

Autore: Elvita Rudzāte