Kāda ir atšķirība starp “patieso individualitāti” un “es”, ko mēs visi apzināmies?18.07.2025

Jeļenas Blavatskas grāmatā “Atslēga uz Teosofiju” ir sniegta atbilde:

“Teosofs. Pirms varu jums atbildēt, mums ir jāsaprot, ko jūs domājat ar vārdu “es”. Mēs izšķiram vienkāršu pašapziņas faktu, vienkāršu sajūtu “es esmu es” un sarežģītāku domu “es esmu Smita kungs” vai “Brauna kundze”. Ja kāds tic viena un tā paša Es piedzimšanas pēctecībai vai reinkarnācijai, kā mēs, tad šī atšķirība izrādās visas idejas galvenais kodols. “Smita kungs”, kā redzams, patiešām nozīmē garu ikdienas pārdzīvojumu virkni, ko kopā saista atmiņu pavediens un veido to, ko Smita kungs dēvē par “sevi”. Taču neviena no šīm pieredzēm nav īsti “es”, kā arī nedod “Smita kungam” sajūtu, ka viņš ir viņš pats, jo viņš aizmirst lielāko daļu savas ikdienas pieredzes, un tās dod viņam pašapzināšanās sajūtu tikai tik ilgi, kamēr tās ilgst. Mēs, teosofi, tomēr nošķiram šo “pieredzes” kopumu, ko mēs saucam par viltus (jo tik ierobežotu un izzūdošu) personību, un šo elementu cilvēkā, ko viņam vajadzētu izjust kā “es esmu es”. Pēdējais ir Es, ko mēs saucam par patieso individualitāti; un mēs sakām, ka šis Es jeb individualitāte uz dzīves skatuves kā aktieris spēlē daudzas daļas.

Salīdzināsim katru jaunu tā paša Es dzīvi uz zemes ar vienu izrādi uz teātra skatuves. Vienu reizi aktieris jeb Es uzstājas Makbeta lomā, pēc tam Šiloka lomā, trešo reizi kā Romeo, ceturto kā Hamlets vai karalis Līrs un tā tālāk, līdz ir izgājis visu iemiesojumu ciklu. Pats sāk savu ceļojumu pa dzīvi kā elfs, Ariels vai Puks; tā spēlē statista lomu, uzdodoties par karavīru, kalpu, koristu; tad tas paceļas uz “runājošajām daļām”, spēlē galvenās lomas, kas mijas ar epizodiskām, līdz beigās nokāpj no skatuves kā burvis Prospero.”